Valsts kanceleja publicējusi vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto kapitālsabiedrību un publiskas personas kapitālsabiedrību atkarīgo kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai. Vadlīnijas aktualizētas atbilstoši 2025. gadā pilnveidotajam normatīvajam regulējumam valdes un padomes locekļu atlīdzības jomā.
Jaunajās vadlīnijās skaidrota atlīdzības politikas izstrāde un piemērošana. Atlīdzības politika nosaka vienotus principus un kritērijus valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai un pārskatīšanai. To izstrādā valde, izvērtē padome, ja tāda ir izveidota, un apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce.
Vadlīnijās noteikti arī konkrētāki atlīdzības ierobežojumi. Kapitālsabiedrībās, kuras ir no publiskas personas atkarīgas, valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzība nepārsniedz 80 % no vidējās vadības atlīdzības līdzīga lieluma un nozares privātā sektora kapitālsabiedrībās. Savukārt valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālā attiecība pret attiecīgi valdes vai padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzību samazināta no 90 % uz 75 %.
Nosakot valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību, tai jābūt pamatotai, konkurētspējīgai un atbilstošai kapitālsabiedrības mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Vienlaikus atlīdzības līmenim jābūt samērīgam ar kapitālsabiedrības rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem, bet komerciālajās kapitālsabiedrībās – konkurētspējīgam ar privāto sektoru.
Būtiskas izmaiņas skar arī amatu savienošanu. Vadlīnijās uzsvērts, ka valdes locekļa amats ir pilnas slodzes amats. Valdes loceklis to var savienot ne vairāk kā ar vienu citu apmaksātu vai citādi atlīdzinātu amatu publiskas personas institūcijā, ja nepastāv interešu konflikts, amatu savienošana nekaitē valdes locekļa pienākumu izpildei un ir saņemta rakstveida atļauja. Cita amata ieņemšana tajā pašā kapitālsabiedrībā pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Pirms šādu amatu savienošanas jāizvērtē otra amata nepieciešamība un pienākumu apjoms, kā arī tas, vai tie nedublē valdes locekļa pienākumus un neietekmē to pienācīgu izpildi.
Atšķirībā no iepriekšējām vadlīnijām vairs netiek piemērots “vienotās atlīdzības” princips – atlīdzību par valdes locekļa amatu un par citu amatu, ja to savienošana ir pieļaujama, nosaka atsevišķi atbilstoši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem. Ja valdes locekļa amats tiek savienots ar citu amatu tajā pašā kapitālsabiedrībā, papildu amata pienākumu veikšanai patērētais laiks nedrīkst pārsniegt vidēji 20 % no normālā darba laika mēnesī.
Vadlīnijas aktualizētas atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 392 “Valdes un padomes locekļu skaita un atalgojuma noteikšanas kārtība publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā”. To izstrādē ņemtas vērā arī OECD 2024. gada vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai, Valsts kontroles secinājumi, pētījumi par valdes un padomes locekļu atlīdzības praksi Latvijā un ārvalstīs un dati par augstākā līmeņa vadītāju atalgojumu.
