Šī gada 1. augustā stājās spēkā grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas pilnveido publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldības un publiskas personas līdzdalības īstenošanas regulējumu.
Aicinām kapitāla daļu turētājus vērst uzmanību šādām būtiskākajām izmaiņām:
Likumā iekļauti publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības vispārīgie principi, tostarp:
- informēta un aktīva īpašnieka princips;
- mērķorientācijas princips;
- risku vadības princips;
- informācijas atklātības princips;
- sadarbības princips.
Līdzšinējais publiskas personas līdzdalības izvērtēšanas un pārvērtēšanas process ir aizstāts ar publiskas personas ieguldījuma stratēģijas izvērtēšanas procesu. Turpmāk izvērtējumā tiks vērtēta ne tikai līdzdalības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta nosacījumiem, bet arī kapitālsabiedrības attīstības virziens un iepriekšējā perioda darbības rezultāti sasaistē ar kapitāla daļu turētāja gaidu vēstulē noteiktajiem vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem.
Vienlaikus grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā precizē publiskas personas līdzdalības iegūšanas un īstenošanas regulējumu, nosakot pienākumu pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas veikt arī ekonomisko izvērtējumu, izvērtējuma saskaņošanas procesā konsultēties ar komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī paredzot regulāru publiskas personas līdzdalības stratēģijas izvērtēšanu atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam. Atbilstoši pārejas regulējumam tie līdzdalības pārvērtēšanas procesi, kas uzsākti līdz jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīdim, ir pabeidzami saskaņā ar regulējumu, kas bija spēkā līdz 2026. gada 31. jūlijam. Valsts līdzdalības pārvērtēšanas gadījumā process uzskatāms par uzsāktu, ja TAP portālā ir uzsākta tiesību akta saskaņošana ar ministrijām un citām institūcijām.
Samazināts administratīvais slogs valsts kapitālsabiedrībām ar padomi
Turpmāk valsts kapitālsabiedrībām, kurās izveidota padome:
- nav jāsaņem koordinācijas institūcijas atzinums par vidēja termiņa darbības stratēģijas projektu. Vienlaikus kapitālsabiedrības apstiprināto vidēja termiņa darbības stratēģiju 10 darbdienu laikā pēc tās apstiprināšanas nosūta Valsts kancelejai. Ja vidēja termiņa darbības stratēģijas projekts koordinācijas institūcijai iesniegts līdz 2026. gada 1. augustam, Valsts kanceleja atzinumu sniegs atbilstoši līdzšinējam regulējumam.
- nav jāsaņem koordinācijas institūcijas atzinums par kapitālsabiedrības darbības rezultātiem. Padome, izvērtējot kapitālsabiedrības darbības rezultātus un ņemot vērā nozares ministrijas atzinumu, pati pieņem lēmumu par turpmāko rīcību stratēģisko mērķu sasniegšanai un savu vērtējumu kopā ar pieņemto lēmumu iesniedz Valsts kancelejai (koordinācijas institūcijai) informācijai. Ja atzinuma pieprasījums ir iesniegts līdz 2026.gada 1.augustam, Valsts kanceleja atzinumu sniegs atbilstoši iepriekšējam regulējumam.
Valsts kapitālsabiedrībās, kurās nav izveidota padome, koordinācijas institūcija arī turpmāk sniegs atzinumu par vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem, kā arī par kapitālsabiedrības darbības rezultātiem. Turpmāk atzinumu par vidēja termiņa darbības stratēģiju Valsts kanceleja sniegs divu mēnešu laikā no tās iesniegšanas koordinācijas institūcijai, savukārt atzinumu par kapitālsabiedrības darbības rezultātiem – mēneša laikā pēc pārskata saņemšanas.
Noteikta prasība saņemt dalībnieka piekrišanu pamatkapitāla izmaiņām
Turpmāk publiskas personas kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai un samazināšanai pirms dalībnieku sapulces lēmuma ir nepieciešama dalībnieka (augstākās lēmējinstitūcijas) piekrišana. Pēc 1. augusta dalībnieku vai akcionāru sapulce nedrīkst pieņemt lēmumu, ja nav saņemta piekrišana.
Pilnveidots valdes un padomes locekļu nominācijas regulējums
Lai stiprinātu atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, grozījumi:
- aizliedz kandidātiem izvirzīt nesamērīgas un nepamatotas prasības;
- precizē kandidātu atbilstības prasības, tostarp nosakot, ka amatā nevar iecelt personu, kurai noteikts sankciju subjekta statuss un paplašinot citus neatbilstības gadījumus;
- saīsināts kandidēšanas ierobežojuma termiņš personām, kuras ieņēmušas likumā noteiktus politiskus amatus, no 24 līdz 12 mēnešiem;
- precizē valdes un padomes locekļu pagaidu iecelšanas regulējumu, ierobežojot atkārtotu pagaidu iecelšanu bez nominācijas procesa, izņemot likumā noteiktos gadījumus.
- Valsts kapitāla daļu turētājam vai padomei ir tiesības noraidīt nominācijas komisijas izvirzītos un nominācijas procesā visvairāk punktu ieguvušos kandidātus, pamatoti argumentējot pieņemto lēmumu un informējot par to koordinācijas institūciju, kā arī aizklājot personu identificējošo informāciju.
Pilnveidots valdes locekļu atsaukšanas regulējums
Likums pilnveido valdes locekļu atsaukšanas regulējumu, nosakot izsmeļošu atsaukšanas pamatu uzskaitījumu un precizējot atsaukšanas pabalsta izmaksas nosacījumus. Vienlaikus reorganizācijas gadījumā paredzēta iespēja valdes locekli iecelt amatā iegūstošajā kapitālsabiedrībā bez nominācijas procesa, neizmaksājot atsaukšanas pabalstu, ja tiek ievēroti likumā noteiktie priekšnoteikumi.
Paplašinātas informācijas atklātības prasības
Lai stiprinātu publisku personu kapitālsabiedrību darbības caurskatāmību un veicinātu informācijas atklātības principa īstenošanu, grozījumi paplašina publiski pieejamās informācijas apjomu. Turpmāk publiskas personas kapitālsabiedrībām savā tīmekļvietnē būs jāpublisko arī:
- kapitāla daļu turētāja gaidu vēstule (izņemot ierobežotas pieejamības informāciju);
- paplašināts publiskojamās informācijas apjoms par valdes un padomes locekļiem, tostarp par viņu pilnvaru termiņu, profesionālo darba pieredzi, izglītību un neatkarīga padomes locekļa statusu, ja tas piemērojams;
Pilnveidots publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas regulējums
Likums pilnveido publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas regulējumu, saskaņojot to ar Komerclikuma aktuālo regulējumu. Vienlaikus atcelts līdzšinējais aizliegums publiskas personas kapitālsabiedrības sadalīšanā izmantot nodalīšanas paņēmienu, paplašinot reorganizācijas iespējas.