Kā jaunās izmaiņas normatīvajā regulējumā ietekmēs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību? Kā sabalansēt uzņēmumu attīstības iespējas ar godīgu konkurenci un nodrošināt, lai risku pārvaldība darbotos arī praksē? Šie jautājumi bija uzmanības centrā Valsts kancelejas organizētajās mācībās “Publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldība 2026: stratēģiskās pārvaldības jaunā pieeja”, kas norisinājās 20. novembrī.
Mācības tika organizētas saistībā ar 2026. gada 1. augusta grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Tie paredz pārmaiņas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā, stiprinot īpašnieka lomu stratēģisku lēmumu pieņemšanā, paplašinot uzņēmumu attīstības iespēju izvērtēšanu un uzlabojot institūciju sadarbības procesu.
Lai skaidrotu jaunā regulējuma praktisko piemērošanu, mācībās pulcējās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļi, kapitāla daļu turētāju pārstāvji un par kapitālsabiedrību pārvaldību atbildīgie speciālisti.
Pasākumu atklāja Valsts kancelejas direktora vietnieks, Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks: "OECD labās prakses ieviešana publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldībā ir devusi pārliecinošus rezultātus gan finanšu, gan nefinanšu jomā. Tomēr sabiedrības gaidas turpina pieaugt, un līdz ar tām pieaug arī atbildība izmantot šo uzņēmumu potenciālu plašākai valsts attīstībai, tādēļ sāksim izvērtēt jaunās politiskās iniciatīvas, kas pieteiktas kapitālsabiedrību snieguma uzlabošanai, vērtības vairošanai un to ietekmes palielināšanai Latvijas kopējā ekonomikas izaugsmē."
Viena no būtiskākajām pārmaiņām ir aktīvāka valsts un pašvaldību kā kapitālsabiedrību īpašnieku iesaiste uzņēmumu stratēģiskajā pārvaldībā. Jaunā pieeja paredz, ka Ministru kabinetam vai pašvaldības domei jāpieņem lēmumi par ieguldījuma stratēģiju, uzņēmuma vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem un publiskās personas līdzdalības nepieciešamo apmēru mērķu sasniegšanai. Savukārt lielajās kapitālsabiedrībās, kurās darbojas padome, tai paredzēta lielāka atbildība uzņēmuma stratēģijas apstiprināšanā, valdes uzraudzībā un darbības rezultātu izvērtēšanā.
Šīs pārmaiņas skaidroja Valsts kancelejas Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne, pievēršoties jaunā regulējuma ietekmei uz kapitālsabiedrību pārvaldības praksi.
“Jaunās izmaiņas publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības regulējumā iezīmē pāreju no formālas publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtēšanas uz sasniegto vidēja termiņa rezultātu izvērtēšanu un nākotnes virzības iezīmēšanu valdības un pašvaldību domju līmenī. Tas ir nozīmīgs solis virzoties uz visu pārvaldības principu - informēta un aktīva īpašnieka, mērķorientācijas, risku vadības, sadarbības un informācijas atklātības, iedzīvināšanu kapitālsabiedrību pārvaldībā.”
Par publisku personu kapitālsabiedrību iespējām eksportēt, dibināt meitas sabiedrības un inovēt stāstīja zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” vecākais partneris Māris Vainovskis. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas daļas direktors Krišs Zvirbulis iezīmēja publisko kapitālsabiedrību vietu tirgū un robežu starp valsts un privātā sektora lomu. Savukārt Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta direktors Antis Apsītis skaidroja, kā līdzdalības izvērtēšanā un kapitālsabiedrību darbībā nodrošināt godīgas konkurences principu ievērošanu. Ar praktisku pieredzi dalījās VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis, kas ar uzņēmuma piemēru parādīja, kā valsts kapitālsabiedrība var paplašināt darbību un apgūt jaunus tirgus nozarē ar spēcīgu privātā sektora konkurenci.
Mācību otro daļu ievadīja "PwC Latvia" Vadības konsultāciju vadītājas Diānas Kurpnieces prezentācija par iekšējo kontroli un risku pārvaldību. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs analizēja, vai kapitālsabiedrību risku kartēs ir ietverti riski, kurus par būtiskākajiem uzskata pārvaldībā iesaistītie.
Īpaši aktuāls kļūst jautājums par risku savlaicīgu identificēšanu un pārraudzību. Uzņēmumam nepietiek tikai ar izstrādātu risku pārvaldības politiku. Būtiski, lai tā palīdzētu pieņemt pamatotus lēmumus un sagatavoties iespējamām krīzes situācijām.
Šim jautājumam bija veltīta Korporatīvās pārvaldības konsultatīvās padomes organizētā diskusija “Kā risku politiku padarīt dzīvu?”, kuru moderēja padomes locekle, juriste un mediatore Baiba Zāmuele.
Diskusijā piedalījās SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš, SIA “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, pievēršoties risku pārvaldības praktiskajai īstenošanai un īpašnieka, padomes un valdes atbildībai.
Diskusijā tika uzsvērts, ka risku pārvaldība nav tikai formāla prasība, bet gan būtiska uzņēmuma ikdienas darba sastāvdaļa. Valdei un īpaši tās priekšsēdētājam ir nozīmīga atbildība par risku savlaicīgu apzināšanu un pārvaldību, taču tikpat svarīga ir kompetentu un atbildīgu darbinieku iesaiste. Efektīvai risku vadībai nepieciešama ne tikai izpratne par iespējamiem apdraudējumiem, bet arī praktiska gatavība rīkoties krīzes situācijās.
Mācībās tika uzsvērta nepieciešamība aktīvāk izmantot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību potenciālu Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Tam nepieciešama mērķtiecīgāka iesaiste, skaidri stratēģiskie mērķi un drosmīgāka pieeja uzņēmumu attīstībai.
