No 2025. gada tiek plānotas būtiskas izmaiņas attiecībā uz to, kā publisku personu kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības atklāj informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Šīs izmaiņas ir solis uz priekšu, lai nodrošinātu pārredzamāku un vienotāku pieeju ilgtspējas ziņojumu sagatavošanā un iesniegšanā. Izmaiņu pamatā ir 2023. gada nogalē, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 prasībām, Finanšu ministrijas izstrādātais Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma projekts. Tas iezīmē jaunu posmu ilgtspējas informācijas sniegšanas kārtībā, ieviešot vienotas prasības ilgtspējas ziņojuma saturam un precīzi definējot procedūru, kādā šie ziņojumi jāiesniedz atbildīgajām uzraugošajām iestādēm.
Ilgtspējas informācijas sniegšanas likuma subjektu lokā ietilpst lielas komercsabiedrības, lielas koncerna mātes sabiedrības un mazas un vidējas sabiedrības (izņemot mikro sabiedrības), kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Plānots, ka jaunā ilgtspējas ziņu sniegšanas kārtība stāsies spēkā 2025. gadā lielām komercsabiedrībām, bet 2026. gadā – vidējām un mazām komercsabiedrībām.
Šobrīd publisku personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību pienākumus attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu nosaka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas. Tās paredz nefinanšu paziņojuma sagatavošanas un publiskošanas pienākumu lielām kapitālsabiedrībām, ja to vidējais darbinieku skaits divus gadus pēc kārtas ir lielāks par 250. Ar grozījumiem tiek noteikts, ka no 2025. gada visas publisku personu kapitālsabiedrības un publiski privātas kapitālsabiedrības, kuras ir lielas sabiedrības atbilstoši gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, sniegs ilgtspējas informāciju saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasībām.
Līdztekus tam, vadoties pēc ESAO (angļu valodā saīsinājums OECD) vadlīnijām par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, kas uzsver nepieciešamību publisku personu kapitālsabiedrībām rīkoties tikpat atbildīgi pret akcionāriem kā tas ir noteikts biržas sarakstā iekļautajām sabiedrībām, tostarp nodrošinot vienlīdzīgu pieeju uzņēmuma informācijai, Valsts kanceleja Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu ir papildinājusi ar pienākumu mazām un vidēja lieluma publisku personu un publiski privātām kapitālsabiedrībām, izņemot mikrosabiedrības, sniegt ilgtspējas informāciju atbilstoši prasībām, kādas attiecināmas uz privātām mazām un vidējām sabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, mazām un vidējām sabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, tiks noteiktas vienkāršotas ilgtspējas ziņojuma sniegšanas prasības, tādēļ risinājums neradīs būtiskas papildu administratīvās izmaksas tiem uzņēmumiem, kas līdz šim nefinanšu ziņojumus nesniedza.
Risinājums paredz, ka līdz brīdim, kad publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātai kapitālsabiedrībai kļūs saistošs pienākums sniegt ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto kārtību, tā sniedz nefinanšu paziņojumu saskaņā ar likuma redakciju, kas ir spēkā šobrīd.
Izstrādātie grozījumi Publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ikvienam ir pieejami TAP portālā, un Valsts kanceleja aicina interesentus izteikt par tiem viedokli līdz 2024. gada 19. janvārim.
Likumprojekta grozījumiem, 23-TA-3259: "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā", iespējams piekļūt šeit:
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/45ca0cc7-7e28-421f-a6c5-a0e6fbf02a6c
No 2023. gada 1. marta valsts kapitālsabiedrību koordinācijas institūcijas funkcijas pilda Valsts kanceleja, šīs funkcijas pārņemot no likvidētā Pārresoru koordinācijas centra.
Kristīne Zvejsalniece
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta konsultante
+371 67082813