2025. gada 1. janvārī stājas spēkā likums “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, kas paredz noteikumus publiskā sektora kapitālsabiedrību personāla izmaksu pieauguma ierobežošanai.
Likuma 82. pants nosaka, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un tās atkarīgās kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome (ja tāda ir izveidota), izņemot gadījumus, kad ir pieņemts publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas (Ministru kabineta par valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldības domes par pašvaldības kapitālsabiedrībām) atsevišķs lēmums, nodrošina, ka 2025. gadā kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 2.pielikums “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” nosaka personāla izmaksu uzrādīšanas struktūru gada pārskatā, neatkarīgi pēc kādas shēmas Peļņas vai zaudējuma aprēķins ir izveidots. Vidējas un lielas sabiedrības finanšu pārskata pielikumā sniedz arī šo informāciju, ja peļņas vai zaudējumu aprēķins nav sagatavots, pamatojoties uz likuma 2. pielikumā noteikto shēmu, personāla izmaksas detalizē tā, kā tas noteikts minētās shēmas 6. postenī. Atbilstoši minētajam regulējumam personāla izmaksas ietver atlīdzību par darbu, pensijas no sabiedrības līdzekļiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas. Personāla izmaksas ietver arī sabiedrības pārvaldes institūciju (valdes, padomes) atlīdzību.
Likuma 82. pants paredz, ka augstākā lēmējinstitūcija var lemt par piekrišanu/atļauju kapitālsabiedrības kopējo personāla izmaksu palielinājumam, kas atšķiras no likumā noteiktajiem 2,6%. Šādā gadījumā valsts kapitāla daļu turētājs sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu, anotācijā iekļaujot pamatojumu kopējo personāla izmaksu palielinājumam. Lai arī likums nekonkretizē augstākās lēmējinstitūcijas lēmuma saturu un pamatojumu, ņemot vērā, ka personāla izmaksu pieauguma ierobežojums ir iekļauts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, iemesli personāla izmaksu pieaugumam varētu būt saistīti ar kapitālsabiedrības darbības paplašināšanos, stratēģijā iekļauto mērķu sasniegšanu, iziešanu eksportā, kapitālsabiedrības atrašanos izaugsmes fāzē, jaunu deleģēšanas līgumu noslēgšanu par pakalpojumu sniegšanu u.c. ar izaugsmi saistītiem notikumiem. Kā pamatojums Ministru kabineta lēmumam varētu būt arī minimālās algas pieaugums, ja tas nozīmīgi ietekmē kapitālsabiedrības kopējās personāla izmaksas. Augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā nepieciešams norādīt pamatotu procentuālo apmēru, līdz kuram kopējās personāla izmaksas var tikt palielinātas, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu.